Fiziskie saules aizsarglīdzekļi izmanto fizikas principus. Šajos saules aizsarglīdzekļos tiek izmantotas lokšņu-daļiņas, kuras, uzklājot uz sejas, darbojas kā spogulis, atstarojot saules gaismu, lai nodrošinātu aizsardzību pret sauli. Titāna dioksīds un cinka oksīds ir gan fizisko sauļošanās līdzekļu sastāvdaļu piemēri. Tie veido aizsargplēvi uz ādas, neļaujot ultravioletajiem stariem iekļūt ādas virsmā. Abi nodrošina visaptverošu UVB aizsardzību, un cinka oksīds piedāvā spēcīgāku UVA bloķēšanu. Tipiski fiziski saules aizsarglīdzekļi ir balti, pastai{6}}līdzīgi un, saskaroties ar ūdeni, kļūst zili. Tomēr šiem produktiem ir ierobežojumi: tonējošais efekts var neizskatīties dabiski uz tumšākiem ādas toņiem; tie var nebūt pietiekami mitrinoši sausai ādai; tie nav piemēroti pilnīgai-ķermeņa lietošanai; un tie ir rūpīgi jānoņem ar kosmētikas noņemšanas līdzekli utt.
Ķīmiskajos saules aizsarglīdzekļos saules aizsardzībai tiek izmantotas ķīmiskas sastāvdaļas. Šie saules aizsarglīdzekļi darbojas, absorbējot ultravioletos starus. Tās ir gaismu -pārraidošas vielas, kas absorbē ultravioletos starus, pārvēršot tos molekulārās vibrācijas enerģijā vai siltumenerģijā, lai nodrošinātu aizsardzību pret sauli. Piemēri: para-aminobenzoskābe un tās atvasinājumi un kanēļskābe. Uzklājot uz sejas, atomi absorbē saules gaismu, neļaujot tai sasniegt ādu. Teorētiski fiziskie saules aizsarglīdzekļi ir labāki par ķīmiskajiem saules aizsarglīdzekļiem, taču lielākā daļa tirgū pieejamo saules aizsargkrēmu ir ķīmiskie saules aizsarglīdzekļi.
